Mēs esam precējušies divreiz! Pirmo reizi sarakstījāmies Nīderlandē. Un gadu vēlāk apprecējāmies Kijevā, kur nosvinējām ukraiņu-holandiešu kāzas. Žēl, ka Oksana un Andris tajos svētkos nebija blakus – mēs viņus satikām mēnesi pēc medusmēneša.

Mēs esam kopā kopš 2013. gada. Katru gadu jūlija beigās atceramies mūsu pirmo tikšanos. Tiesa, katram no mums ir sava versija par šo dienu. Es zinu precīzi – es biju pirmā, kas diskotēkā uzrunāja Nikiju. Nikijam ir cita versija par šo.

Lai kā arī tur nebūtu, mājās no atvaļinājuma Bulgārijā atgriezāmies iemīlējušies. Mēs katru dienu sazvanījāmies, un laiku pa laikam lidojām viens pie otra ciemos. Tas bija tik romantiski! Un arī dārgi. Tāpēc vēlāk nolēmām - mums ir jāpārvācas vai nu pie manis, vai pie Nikija. Tā es nokļuvu Sprang-Capelle.

Ukrainā es 8 gadus strādāju par žurnālisti, un mans pirmais darbs Nīderlandē bija trauku mazgātāja. Un es esmu pateicīga par šo pieredzi! Interesanti ir tas, ka šī teksta tapšanas brīdī aprit tieši 8 gadi manai darba pieredzei loģistikas nozarē. Precīzāk, noliktavā. Sākumā es iesaiņoju un nosūtīju preces interneta veikalam. Es joprojām strādāju tajā pašā uzņēmumā, tikai tagad es vadu un izplidu vairākus projektus.

Nikijs strādā apdrošināšanas nozarē. Viņš ir mans atbalsts un labākais draugs, kurš saprot mani no pusvārda, pat ja es to saku ukraiņu valodā! Pirmajās iebrukuma nedēļās mēs reģistrējām labdarības fondu. Kopā viņu vācām ziedojumus, šķirojām humāno palīdzību un vedām to uz Ukrainu

Un vēl daži fakti par mums. Sportojam 5 reizes nedēļā. Varam spontāni doties izbraucienā ar mašīnu. Vecāki un draugi mums ir lielākā vērtība.

2015. gadā no Latvijas pārcēlāmies uz Nīderlandi. Pirms šī dzīvi mainošā lēmuma mēs īrējām dzīvokli Rīgā. Abi mācījāmies un strādājām līdz augstskolas apbsolvēšanai. 2015. gada septembrī Andris pieņēma lēmumu un bildināja mani kļūt par viņa sievu. Kopā ar šo lēmumu viņš arī ierosināja pilnībā mainīt mūsu dzīvi un izmēģināt jaunu sākumu, jaunā, mazāk mums zināmā valstī. Mēs izlēmām par Nīderlandi. Nākamajā dienā sazinājāmies ar nodarbinātības aģentūru Rīgā. Viņi mums palīdzēja atrast darbu un dzīvesvietu Nīderlandē. Nākamo 2 nedēļu laikā nopirkām lidmašīnas biļetes un ieradāmies Nīderlandē. Lielākoties nezinot, ko sagaidīt.

Tas, ko mēs tobrīd zinājām, bija tikai sākums visam labajam, ko atklājām par šo valsti. Piemēram, cik draudzīgi un pieklājīgi ir holandieši; vai cik daudz dažādu atrakciju parku un aktivitāšu ir pieejami; vai cik traki ir holandieši, kad viņi svin valsts svētkus. Ir lietas, kuras mēs mīlējām, un lietas, kurām mums vajadzēja pielāgoties. Piemēram, jaunā valoda; vai holandiešu ēdiens un laikapstākļi. Neskatoties uz to, mēs palikām šeit.

Darbā iepazināmies ar labiem cilvēkiem un ar dažiem no viņiem esam draugi vēl 8 gadus vēlāk. Olena bija viena no mūsu pirmajiem draugiem, kuru satikām darbā. Toreiz viņa nesen kā pārcēlās no Ukrainas pie sava vīra Nikija. Divus gadus pēc ierašanās mēs nopirkām māju un divus mīļus kaķīšus. Gadu gaitā mēs turpinām attīstīt savu karjeru, mācoties holandiešu valodu un pielāgojoties holandiešu dzīvesveidam. 2021. gadā mēs šeit apprecējāmies. Olenai bija svarīga liecinieces loma tajā dienā. Šo dienu mēs nosvinējām kopā ar ģimeni un draugiem.

Šo gadu laikā atbalstījām arī Andra ģimenes locekļus mēģinājumos strādāt Nīderlandē. 2016. gadā divi brāļi sāka strādāt vienā uzņēmumā un vēlāk arī nolēma palikt šeit, lai veidotu savu dzīvi un karjeru

Ar pieredzi, ko ieguvām pārceļoties no Latvijas uz Nīderlandi, dalīsimies arī ar jums. Mēs uzskatām, ka spēcīgs atbalsts, it īpaši pirmajā gadā, ir ļoti svarīgs. Tas attiecas ne tikai uz darbu. Tas attiecas arī uz laiku ārpus darba un kopā ar ģimeni. Galu galā jūs tagad dzīvojat gandrīz pašā Eiropas sirdī, tāpēc ir pienācis laiks to izpētīt.